Viltus “tiesnešu mācību centra” lieta: Eiropas Komisija atzīst — Latvijā vispār nenotiek tiesnešu apmācība
Imants Liepiņš17.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neakreditētajiem un nelicencētajiem “mācību kursiem” it kā tiesnešu apmācībai tagad uzmanība pievērsta jau Eiropas Savienības līmenī: jaunākajā Tiesiskuma ziņojumā Eiropas Komisija konstatē — Latvijā vispār nav notikusi tiesnešu apmācība, tā ir jāievieš no jauna.
Eiropas Komisija publicējusi ikgadējo tiesiskuma ziņojumu. Tajā analizēta aktuālā situācija tiesiskuma jomā katrā dalībvalstī. Šogad pirmo reizi ziņojums papildināts arī ar katrai dalībvalstij sniegtajām rekomendācijām. Līdzās problēmu apzināšanai EK kā pareizo virzienu tiesiskuma stiprināšanā atzīmē tiesu sistēmas digitalizāciju, darba uzsākšanu tiesnešu apmācības jautājumā un Ekonomisko lietu tiesas veiksmīgi aizvadīto pirmo gadu — tā ziņojumu atreferē sabiedriskais medijs.
Līdz ar to Eiropas Komisija, atzīmējot “darba uzsākšanu tiesnešu apmācības jautājumā”, norāda uz katastrofu, par kuru Pietiek sāka rakstīt pirms gada: atklājās, ka 1995. gadā dibinātā privātā SIA ar nosaukumu “Tiesnešu mācību centrs” (vēlāk veikta pārreģistrācija par nodibinājumu) vairāk nekā 25 gadu garumā rīko nelicencētus un neakreditētus viltus kursus, ko mēģina pasniegt kā “apmācības” tiesnešiem un ar kā palīdzību, nešaubīgi, saņem un legalizē naudu no valsts.
Jebkura apmācības programma jebkurā mācību iestādē — sākot ar bērnudārzu un beidzot ar augstskolu — jāakreditē divu gadu laikā pēc mācību uzsākšanas, bet pēc tam jāveic pārakreditācija ik pēc sešiem gadiem. Savukārt interešu izglītības pulciņiem un pieaugušo tālākizglītības kursiem, ja to ilgums nepārsniedz 130 stundas, pietiek ar pašvaldības Izglītības departamenta izdotu licenci.
Taču “Tiesnešu mācību centram” nekad nav bijusi ne valsts iestāžu izsniegta akreditācija, ne Rīgas pašvaldības izsniegta licence — tādu izziņu jau pirms vairāk kā gada sniedza gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Rīgas domes Izglītības un kultūras departaments.
To, ka viltus “tiesnešu kursu” organizatori zinājuši par likuma prasībām un apzinājušies nepieciešamību akreditēt savu nelegālo rūpalu, apliecina Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datubāzē redzamais: pēc 15 gadu ilgas nelegālu kursu organizēšanas “Tiesnešu mācību centrs” 2010. gadā beidzot pirmo reizi iesniedza dokumentus, lai mēģinātu legalizēt savas darbības.
Konkrētās trīs “izglītības programmas” bijušas ar nosaukumiem “Novitātes materiālajās un procesuālajās administratīvajās tiesībās”, “Novitātes materiālajās un procesuālajās civiltiesībās”, kā arī “Novitātes materiālajās un procesuālajās krimināltiesībās”. Atbilstoši likumam šīs trīs “mācību programmas” ieguvušas pagaidu licenci vienā datumā — 2010. gada 4. aprīlī, kaut arī nav bijušas sastādītas pēc parauga, lai sāktu darbu pie šo programmu akreditācijas.
Taču tālāko divu gadu laikā šīs “mācības” tā arī nav spējušas saņemt pilntiesīgu akreditāciju. Tas arī bijis vienīgais “Tiesnešu mācību centra” mēģinājums legalizēties: pēc tā izgāšanās “kursi” turpinājušies likumā neatļautā veidā, jo to organizatori acīmredzot sapratuši, ka viņiem labāk nepievērst sev uzmanību.
Nav pat iegūstama pārliecība, ka nelikumīgie viltus kursi tiesnešiem visos gadījumos vispār notikuši — ir aizdomas, ka daudzu nodarbību veikšanas vietā iesaistītās personas sadalījušas naudu, un viss.
Pēc tam, kad šie fakti pirmo reizi tika publicēti pirms gada, Tieslietu ministrija nekavējoties reaģēja ar paziņojumu, ka beidzot tikšot veidota īsta Tieslietu akadēmija. Sākts darbs pie tās metodikas un normatīvās bāzes izstrādes. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns drīz pēc tam apmeklēja Eiropas Tiesību akadēmiju (ERA) Vācijā, kur tika noskaidrots, ka Latvijas tieslietu nozares pārstāvji jau tagad strauji sākuši piedalīties starptautiskajos ERA mācību kursos, kolīdz tika konstatēta vietējā “Tiesnešu mācību centra” prettiesiskā darbība.
“Latvijā plānotās reformas tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmas attīstībai tika atzinīgi novērtētas no Eiropas kolēģu puses,” ziņo Tieslietu ministrija. J. Bordāns ar ERA, Nīderlandes un Vācijas speciālistiem pārrunājis šādu mācību centru darbības principus un mācību nodrošinājumu.
Jauna tieslietu un izmeklētāju mācību centra izveide tāpat izvirzīta kā Tieslietu ministrijas prioritārais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plānā: ES finansējums ir plānots 7,5 miljonu eiro apmērā, tas būs pieejams laika periodam līdz 2026. gadam.
Vēl par tēmu: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-komisija-iesaka-latvijai-mazinat-politisko-ietekmi-tiesnesu-iecelsana.a465290/
https://pietiek.com/raksti/viltus_tiesnesu_macibu_centra_lieta_paradijusies_nenomaksati_nodokli/
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
