Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neakreditētajiem un nelicencētajiem “mācību kursiem” it kā tiesnešu apmācībai tagad uzmanība pievērsta jau Eiropas Savienības līmenī: jaunākajā Tiesiskuma ziņojumā Eiropas Komisija konstatē — Latvijā vispār nav notikusi tiesnešu apmācība, tā ir jāievieš no jauna.

Eiropas Komisija publicējusi ikgadējo tiesiskuma ziņojumu. Tajā analizēta aktuālā situācija tiesiskuma jomā katrā dalībvalstī. Šogad pirmo reizi ziņojums papildināts arī ar katrai dalībvalstij sniegtajām rekomendācijām. Līdzās problēmu apzināšanai EK kā pareizo virzienu tiesiskuma stiprināšanā atzīmē tiesu sistēmas digitalizāciju, darba uzsākšanu tiesnešu apmācības jautājumā un Ekonomisko lietu tiesas veiksmīgi aizvadīto pirmo gadu — tā ziņojumu atreferē sabiedriskais medijs.

Līdz ar to Eiropas Komisija, atzīmējot “darba uzsākšanu tiesnešu apmācības jautājumā”, norāda uz katastrofu, par kuru Pietiek sāka rakstīt pirms gada: atklājās, ka 1995. gadā dibinātā privātā SIA ar nosaukumu “Tiesnešu mācību centrs” (vēlāk veikta pārreģistrācija par nodibinājumu) vairāk nekā 25 gadu garumā rīko nelicencētus un neakreditētus viltus kursus, ko mēģina pasniegt kā “apmācības” tiesnešiem un ar kā palīdzību, nešaubīgi, saņem un legalizē naudu no valsts.

Jebkura apmācības programma jebkurā mācību iestādē — sākot ar bērnudārzu un beidzot ar augstskolu — jāakreditē divu gadu laikā pēc mācību uzsākšanas, bet pēc tam jāveic pārakreditācija ik pēc sešiem gadiem. Savukārt interešu izglītības pulciņiem un pieaugušo tālākizglītības kursiem, ja to ilgums nepārsniedz 130 stundas, pietiek ar pašvaldības Izglītības departamenta izdotu licenci.

Taču “Tiesnešu mācību centram” nekad nav bijusi ne valsts iestāžu izsniegta akreditācija, ne Rīgas pašvaldības izsniegta licence — tādu izziņu jau pirms vairāk kā gada sniedza gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Rīgas domes Izglītības un kultūras departaments.

To, ka viltus “tiesnešu kursu” organizatori zinājuši par likuma prasībām un apzinājušies nepieciešamību akreditēt savu nelegālo rūpalu, apliecina Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datubāzē redzamais: pēc 15 gadu ilgas nelegālu kursu organizēšanas “Tiesnešu mācību centrs” 2010. gadā beidzot pirmo reizi iesniedza dokumentus, lai mēģinātu legalizēt savas darbības.

Konkrētās trīs “izglītības programmas” bijušas ar nosaukumiem “Novitātes materiālajās un procesuālajās administratīvajās tiesībās”, “Novitātes materiālajās un procesuālajās civiltiesībās”, kā arī “Novitātes materiālajās un procesuālajās krimināltiesībās”. Atbilstoši likumam šīs trīs “mācību programmas” ieguvušas pagaidu licenci vienā datumā — 2010. gada 4. aprīlī, kaut arī nav bijušas sastādītas pēc parauga, lai sāktu darbu pie šo programmu akreditācijas.

Taču tālāko divu gadu laikā šīs “mācības” tā arī nav spējušas saņemt pilntiesīgu akreditāciju. Tas arī bijis vienīgais “Tiesnešu mācību centra” mēģinājums legalizēties: pēc tā izgāšanās “kursi” turpinājušies likumā neatļautā veidā, jo to organizatori acīmredzot sapratuši, ka viņiem labāk nepievērst sev uzmanību.

Nav pat iegūstama pārliecība, ka nelikumīgie viltus kursi tiesnešiem visos gadījumos vispār notikuši — ir aizdomas, ka daudzu nodarbību veikšanas vietā iesaistītās personas sadalījušas naudu, un viss.

Pēc tam, kad šie fakti pirmo reizi tika publicēti pirms gada, Tieslietu ministrija nekavējoties reaģēja ar paziņojumu, ka beidzot tikšot veidota īsta Tieslietu akadēmija. Sākts darbs pie tās metodikas un normatīvās bāzes izstrādes. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns drīz pēc tam apmeklēja Eiropas Tiesību akadēmiju (ERA) Vācijā, kur tika noskaidrots, ka Latvijas tieslietu nozares pārstāvji jau tagad strauji sākuši piedalīties starptautiskajos ERA mācību kursos, kolīdz tika konstatēta vietējā “Tiesnešu mācību centra” prettiesiskā darbība.

“Latvijā plānotās reformas tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmas attīstībai tika atzinīgi novērtētas no Eiropas kolēģu puses,” ziņo Tieslietu ministrija. J. Bordāns ar ERA, Nīderlandes un Vācijas speciālistiem pārrunājis šādu mācību centru darbības principus un mācību nodrošinājumu.

Jauna tieslietu un izmeklētāju mācību centra izveide tāpat izvirzīta kā Tieslietu ministrijas prioritārais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plānā: ES finansējums ir plānots 7,5 miljonu eiro apmērā, tas būs pieejams laika periodam līdz 2026. gadam.

Vēl par tēmu: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-komisija-iesaka-latvijai-mazinat-politisko-ietekmi-tiesnesu-iecelsana.a465290/

https://pietiek.com/raksti/viltus_macibu_kursi_tiesnesiem_shemotaji_zinajusi,_ka_viniem_jalicence_un_jaakredite_programmas_-_tacu_nav_spejusi_to_izdarit/

https://pietiek.com/raksti/viltus_tiesnesu_macibu_centra_lieta_paradijusies_nenomaksati_nodokli/

https://pietiek.com/raksti/nelikumigie_viltus_kursi_tiesnesiem_aizdomas,_ka_daudzas_nodarbibas_nemaz_nav_notikusas_-_tiesnesi_sadalijusi_naudu,_un_viss/

Novērtē šo rakstu:

62
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...