Viltus “tiesnešu mācību centra” lieta: Eiropas Komisija atzīst — Latvijā vispār nenotiek tiesnešu apmācība
Imants Liepiņš17.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neakreditētajiem un nelicencētajiem “mācību kursiem” it kā tiesnešu apmācībai tagad uzmanība pievērsta jau Eiropas Savienības līmenī: jaunākajā Tiesiskuma ziņojumā Eiropas Komisija konstatē — Latvijā vispār nav notikusi tiesnešu apmācība, tā ir jāievieš no jauna.
Eiropas Komisija publicējusi ikgadējo tiesiskuma ziņojumu. Tajā analizēta aktuālā situācija tiesiskuma jomā katrā dalībvalstī. Šogad pirmo reizi ziņojums papildināts arī ar katrai dalībvalstij sniegtajām rekomendācijām. Līdzās problēmu apzināšanai EK kā pareizo virzienu tiesiskuma stiprināšanā atzīmē tiesu sistēmas digitalizāciju, darba uzsākšanu tiesnešu apmācības jautājumā un Ekonomisko lietu tiesas veiksmīgi aizvadīto pirmo gadu — tā ziņojumu atreferē sabiedriskais medijs.
Līdz ar to Eiropas Komisija, atzīmējot “darba uzsākšanu tiesnešu apmācības jautājumā”, norāda uz katastrofu, par kuru Pietiek sāka rakstīt pirms gada: atklājās, ka 1995. gadā dibinātā privātā SIA ar nosaukumu “Tiesnešu mācību centrs” (vēlāk veikta pārreģistrācija par nodibinājumu) vairāk nekā 25 gadu garumā rīko nelicencētus un neakreditētus viltus kursus, ko mēģina pasniegt kā “apmācības” tiesnešiem un ar kā palīdzību, nešaubīgi, saņem un legalizē naudu no valsts.
Jebkura apmācības programma jebkurā mācību iestādē — sākot ar bērnudārzu un beidzot ar augstskolu — jāakreditē divu gadu laikā pēc mācību uzsākšanas, bet pēc tam jāveic pārakreditācija ik pēc sešiem gadiem. Savukārt interešu izglītības pulciņiem un pieaugušo tālākizglītības kursiem, ja to ilgums nepārsniedz 130 stundas, pietiek ar pašvaldības Izglītības departamenta izdotu licenci.
Taču “Tiesnešu mācību centram” nekad nav bijusi ne valsts iestāžu izsniegta akreditācija, ne Rīgas pašvaldības izsniegta licence — tādu izziņu jau pirms vairāk kā gada sniedza gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Rīgas domes Izglītības un kultūras departaments.
To, ka viltus “tiesnešu kursu” organizatori zinājuši par likuma prasībām un apzinājušies nepieciešamību akreditēt savu nelegālo rūpalu, apliecina Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datubāzē redzamais: pēc 15 gadu ilgas nelegālu kursu organizēšanas “Tiesnešu mācību centrs” 2010. gadā beidzot pirmo reizi iesniedza dokumentus, lai mēģinātu legalizēt savas darbības.
Konkrētās trīs “izglītības programmas” bijušas ar nosaukumiem “Novitātes materiālajās un procesuālajās administratīvajās tiesībās”, “Novitātes materiālajās un procesuālajās civiltiesībās”, kā arī “Novitātes materiālajās un procesuālajās krimināltiesībās”. Atbilstoši likumam šīs trīs “mācību programmas” ieguvušas pagaidu licenci vienā datumā — 2010. gada 4. aprīlī, kaut arī nav bijušas sastādītas pēc parauga, lai sāktu darbu pie šo programmu akreditācijas.
Taču tālāko divu gadu laikā šīs “mācības” tā arī nav spējušas saņemt pilntiesīgu akreditāciju. Tas arī bijis vienīgais “Tiesnešu mācību centra” mēģinājums legalizēties: pēc tā izgāšanās “kursi” turpinājušies likumā neatļautā veidā, jo to organizatori acīmredzot sapratuši, ka viņiem labāk nepievērst sev uzmanību.
Nav pat iegūstama pārliecība, ka nelikumīgie viltus kursi tiesnešiem visos gadījumos vispār notikuši — ir aizdomas, ka daudzu nodarbību veikšanas vietā iesaistītās personas sadalījušas naudu, un viss.
Pēc tam, kad šie fakti pirmo reizi tika publicēti pirms gada, Tieslietu ministrija nekavējoties reaģēja ar paziņojumu, ka beidzot tikšot veidota īsta Tieslietu akadēmija. Sākts darbs pie tās metodikas un normatīvās bāzes izstrādes. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns drīz pēc tam apmeklēja Eiropas Tiesību akadēmiju (ERA) Vācijā, kur tika noskaidrots, ka Latvijas tieslietu nozares pārstāvji jau tagad strauji sākuši piedalīties starptautiskajos ERA mācību kursos, kolīdz tika konstatēta vietējā “Tiesnešu mācību centra” prettiesiskā darbība.
“Latvijā plānotās reformas tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmas attīstībai tika atzinīgi novērtētas no Eiropas kolēģu puses,” ziņo Tieslietu ministrija. J. Bordāns ar ERA, Nīderlandes un Vācijas speciālistiem pārrunājis šādu mācību centru darbības principus un mācību nodrošinājumu.
Jauna tieslietu un izmeklētāju mācību centra izveide tāpat izvirzīta kā Tieslietu ministrijas prioritārais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plānā: ES finansējums ir plānots 7,5 miljonu eiro apmērā, tas būs pieejams laika periodam līdz 2026. gadam.
Vēl par tēmu: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-komisija-iesaka-latvijai-mazinat-politisko-ietekmi-tiesnesu-iecelsana.a465290/
https://pietiek.com/raksti/viltus_tiesnesu_macibu_centra_lieta_paradijusies_nenomaksati_nodokli/
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
