Iesaki rakstu:
Pašreizējais režīms ar militārpersonu obligāto potēšanu panācis, ka strauji sarucis gribētāju skaits kļūt par algotņiem, ziedojot veselību un, iespējams, dzīvību uz farmācijas karteļu altāra. Izrādās, ka brīvprātīgo, kas par sīknaudu trauktos karot zem svešiem karogiem, nemaz nav tik daudz. Īpaši, ja pretinieks nevis rīko “bruņinieku turnīrus”, bet nolīdzina zemi ar raķetēm, bumbām un artilēriju.
Līdztekus pašmājās likt galvu uz ežiņas par svešķermeņiem, “cienījamiem cilvēkiem” un varmākām, kas ne sevišķi atšķiras no dēmonizētā naidnieka, vēlas retais. Turklāt “reņģēdājiem” nav noslēpums, ka, sākoties karam, visi cīņā saucēji aizjozīs uz rietiem, bet “kaujas gaiļu” ievārītā putra būs jāizstrebj vienkāršajai tautai.
Tādēļ varneši, uzskatot Latvijas pilsoņus par saviem dzimtcilvēkiem, nolēmuši pakāpeniski 5 gadu laikā ieviest obligāto dienestu, kā tas bija padomjlaikā un pašreiz Krievijā. Sākumposms plānots no 2023. gada, kad dienēt vēl varēs pieteikties brīvprātīgi. Vēlāk vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem dienests būs obligāts. Aizsardzības ministrija neizslēdz, ka dienēšana varētu būt obligāta arī jaunietēm. Jauniešus 18 gadu vecumā, kas vēl mācās, dienestā iesauks pēc izglītības iestādes absolvēšanas.
Būs iespējams izvēlēties 4 veidu karaklausību: 11 mēnešus Valsts aizsardzības dienestā, 5 gadu līgumu ar Zemessardzi (20 dienas gadā), vada komandiera kursus augstskolā, kā arī alternatīvo dienestu Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministrijas pakļautībā (lasi – “strojbatu”). Interesanti, kā šāda mūža daļas nosperšana tiks nokristīta tautā. Ja Padomijā dienestu sauca par “iešanu krievos”, tad kurp tagad jaunā paaudze dosies – “jeņķos” vai “natās”. Varbūt “sodomītos”, jo izrūnītās varavīksnes karogs jau kļuvis par vienu no NATO standartiem. Traģiskākais, ka iesauktos jauniešus piespiedu kārtā nopotēs, tādējādi īstenojot cilvēces izdeldētāju plānus Dievzemē.
Dienestniekiem atšķirībā no algotņiem varēs maksāt grašus – iecerēti 400€ mēnesī, ēdināšana un dzīvošana kazarmās. Iesauktajiem būšot brīvlaiks mēneša garumā un varbūt arī iespēja pavadīt nedēļas nogali mājās. Piecgadē plānots sagatavot “lielgabalu gaļai” 50 000 cilvēkus. “Ja mums būs šāds militārais spēks, nekāds negaidīts uzbrukums Latvijai nedraudēs, mēs varēsim dzīvot mierīgi,” murgo aizsardzības ministrs Pabriks, domājot, ka ļautiņi neko nezina par moderno karu.
Pabriks ar totalitāra režīma funkcionāram raksturīgu domāšanu demonstrē tiesisko nihilismu, paziņojot: “(..) ja cilvēks nav lojāls, viņam nebūs vietas armijā.” Jēdziena “nelojāls” LR normatīvajos aktos pagaidām nav, taču LPSR 2.0 tā jau ir normā. Ļaudis smej: “Negribi dienēt un aizsargāt neliešu pakaļas, strādā pie imidža – kļūsti nelojāls!”
Sarūgtināšu tos, kas naivi cer šādi izsprukt no iesaukuma. Visticamāk, ka “nelojālajiem” iešķiebs alternatīvo dienestu (lasi – vergu darbu), kurš būs garāks par karaklausību armijā. Manuprāt, Pabriks tomēr papriekš domā krievus, kas diez vai karos pret etnisko dzimteni, taču arī latviešu, kam esošā vara nav pa prātam, ir gana. Vadīkļiem patiešām ir jāuztraucas – pret ko galu galā tiks pavērsti ieroči.
Par to, kāds sods gaida “neapzinīgos” pilsoņus par izvairīšanos no iesaukuma, karakungi vēl funktierē. Aizmukt uz pelnīšanu vai dzīvošanu ārzemēs neizdosies. Ķerstīs arī ārvalstīs mītošos pilsoņus. Par to, ka “civilizētās pasaules” partnervalstis izdos latviešu “dezertierus”, šaubu nav.
Visbeidzot, lai kliķes plāni piepildītos, valdošajām partijām vispirms ir jānotur vara. Tāpēc no Saeimas vēlēšanām rudenī ir atkarīgs, vai latvju jaunatnei būs jāziedo dzīves posms, “ejot jeņķos”, vai tomēr valsts drošības nostiprināšanai ir citi – daudz jēdzīgāki ceļi, kas neparedz obligātu nopotēšanu un bezjēdzīgi izšķiestu laiku.
Manuprāt, izbeidzot mākslīgu sabiedrības skaldīšanu un ceļot godā patriotismu, kas neietver klanīšanos svešzemniekiem, Latvijas ļaužu monolītums tikai nostiprinātos. Tad arī varēsim runāt par militārās mācības atjaunošanu mācību iestādēs un citiem pasākumiem, kas “atsistu” vēlmi Dievzemītes kārotājiem šeit aplauzt zobus.
Avoti: