Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Xxl
03.08.2016. 07:50»
mudryj gena
Ja neesi mudaks, tad jau spēsi argumentēti uzrakstīt kādā veidā varētu izmērīt projekta kvalitāti (bet kas raksturo projekta kvalitāti - kļūdu neesamība, racionāli risinājumi, korekts aprēķins...?) un arī projektētās būves drošību bez speciāla būvprojekta ekspertīzes standarta? maksimas gadījumā ekspertīzes...
Nu redzi, lai sīki un smalki to visu aprakstītu man vajadzētu mēnešus, tev tāds darbiņš vēl priekšā. Bet īsumā, tev jāpārbauda Eirokodeksu nosacījumu izpilde ekspertējot projektu, blakus noliec standartu un ej cauri pa punktiem. Eirokodeksos bez tekstuālās daļas ir arī analītiskā daļa (aprēķinu formulas). Bez atsaucēm uz standartu ir jābūt norādītām konkrētiem datiem par pieņemtajiem lielumiem un izvirzītajām prasībām, kas standartu izpratnē saucas "Specifikācijas". Tu pārbaudi pieņēmumu un izvirzīto prasību esamību un pamatotību saskaņā ar obligāti piemērojamiem standartiem! Piem. Pēc 1990 Jābūt norādītam Būvju un to daļu nozīmīguma klasēm, Drošuma klasēm, uzraudzības līmeņiem, no kā pa ķēdīti izriet visi pārējie nosacījumi pa klasēm, līmeņiem un kategorijām. Sekojoši pa ķēdīti tu jau redzēsi ainiņu vai būvniekam būs norādīts uzbūvēt ēko par vis augstāko cenu un iespējami zemāko kvalitāti, vai otrādi. Ekspertīžu standarts būvfiziku neatcels un arī citus aprēķinus neieviesīs, kādi jau ir norādīti Eirokodeksos....
mudryj gena
02.08.2016. 22:58»
Xxl
Mudaks ir tas kurš neko nesaprot. Acīm redzot tu esi no tiem onkām kas vēl joprojām neko nesaprot un arī netaisās saprast. Lasi STANDARTUS un tad taps skaidrs, ka būvju un projektu kvalitāti ar jaunu ekspertīžu standartu neizmērīsi-Mudak
Ja neesi mudaks, tad jau spēsi argumentēti uzrakstīt kādā veidā varētu izmērīt projekta kvalitāti (bet kas raksturo projekta kvalitāti - kļūdu neesamība, racionāli risinājumi, korekts aprēķins...?) un arī projektētās būves drošību bez speciāla būvprojekta ekspertīzes standarta? maksimas gadījumā ekspertīzes veicējs uz 1 A4 formāta lapas uzrakstīja atzinumu, ka projekts atbilst spēkā esošajiem normatīviem un pēc šāda projekta drīkst būvēt projektēto ēku.
Xxl
02.08.2016. 20:43»
ķets
Mudak, nejauc projektēšanas standartus jeb Eirokodeksus ar šo - "tomēr joprojām nav izstrādāts un apstiprināts būvprojektu ekspertīzes standarts...
Mudaks ir tas kurš neko nesaprot. Acīm redzot tu esi no tiem onkām kas vēl joprojām neko nesaprot un arī netaisās saprast. Lasi STANDARTUS un tad taps skaidrs, ka būvju un projektu kvalitāti ar jaunu ekspertīžu standartu neizmērīsi-Mudak!
ķets
02.08.2016. 18:30»
Xxl
Precīzi! noekspertēt projekta būvkonstrukciju daļu no 2014. gada 1. oktobra nevajadzētu būt problēmām, jo projektā obligāti jāpiemēro eiropas standarti:Eirokodekss 1990 -199n un tajos taču ir norādīti standarti atiecībā uz būvdarbu izpildi un materiālu ražošanu, lai vēlāk izmērītu būvdarbu kvalitāti...
Mudak, nejauc projektēšanas standartus jeb Eirokodeksus ar šo - "tomēr joprojām nav izstrādāts un apstiprināts būvprojektu ekspertīzes standarts".
Piekrītu "hm" komentāram - jāiztulko Vācijas, Zviedrijas un citu valstu standartus,kas attiecas uz būvekspertīzi un labākās lietas jāpaņem un jāieliek iekšā Latvijas standartā. Var arī "riteni" izgudrot no jauna un no 0, bet tas būs laikietilpīgi.
kā vienmēr
02.08.2016. 16:27Ak šausmas, katram dēlim vajag trīs sertifikātus un projektu pieskrūvēšanai pie sienas.
Ak šausmas, neviens nav izstrādājis standartus kādiem jābūt dēļa sertifikātiem un kā jāizstrādā projekts.
Xxl
02.08.2016. 12:08»
hm
Gan Skandināvijā, gan Vācijā ir standarti, un visiem ir viss skaidrs. Kur problēma iztulkot jau gatavus standartus? Jeb noteikti vajag izgudrot vēlreiz divriteni
Precīzi! noekspertēt projekta būvkonstrukciju daļu no 2014. gada 1. oktobra nevajadzētu būt problēmām, jo projektā obligāti jāpiemēro eiropas standarti:Eirokodekss 1990 -199n un tajos taču ir norādīti standarti atiecībā uz būvdarbu izpildi un materiālu ražošanu, lai vēlāk izmērītu būvdarbu kvalitāti!? Problēma domājams ir citur...Onkas tos vienkārši ignorē, tai skaitā projektētāji tos neizmanto (kā saka, pieturas pie sentēvu metodēm). Pēc loģikas ekspertam būtu jābūt ar pieredzi bagātākam un gudrākam, lai sākumā jau izķertu vai projekts izstrādāts saskaņā ar eirokodu un standartiem, lai negatīvā gadījumā tos atgrieztu pārstrādei jau pašā sākumā. Kungi lasat STANDARTUS, sākat ar Eirokodekss 1990 un vismaz atiecībā pret ēkas konstrukciju stiprību un noturību jums viss būs skaidrs! Kā arī tos 30Eiro par standartu iegādi, iekļaujat savās tāmēs.
hm
02.08.2016. 08:22Gan Skandināvijā, gan Vācijā ir standarti, un visiem ir viss skaidrs. Kur problēma iztulkot jau gatavus standartus? Jeb noteikti vajag izgudrot vēlreiz divriteni?
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
