Šuplinskas palīdze: uzrādiet žurnālista apliecību, tad varbūt kādreiz atbildēsim par ministrijas un ministres darbību

vai taisnība, ka ministre faktiski ir bloķējusi valsts pētījumu programmu “Latviešu valoda” projektu finansējumu?

Atbildēt

»

Portālam PIETIEK.COM varam ierosināt painteresēties par četrām dažādām Šuplinskas kundzes aktivitāšu jomām:

- komandējumi, komandējumu naudas ministres amatā;
- turp un atpakaļ no Latgales, dienesta auto; dienesta braucieni, vai tie nav braucieni uz mājam;
- *.LTG koda izmantošana Krievijas veicinātā Latgales separātismā - protams, ka Šuplinskas kundzei nav nekāda sakara ar Kremli vai Krievijas specdienestiem, bet jautājums "Kā Kremlis izmanto *.LTG kodu, ko Šuplinska panāca";
- Šuplinskas "neatkarīgie juristi" - iespējams varēs pierādīt, ka Valsts pārvaldē iesaistītas personas, kas nemaz nav valsts amatpersona? Tad iznāks dienesta pilnvaru pārkāpšana?

Atbildēt

ar deģenerātu lapsu var runāt tikai citi deģenerāti

Atbildēt

ai, Lato, nespārdi gulošos.

Šuplinska un viņas JKP štopkūku plintnieču birojs ar visām učeņu palīdzēm ir tik autonoms un pašseperējies no LR Izglītības ministrijas, cik autonomas gribētu būt augstskolas no jebkā, kas tās mēģinātu kontrolēt un automātisko subsīdiju vietā padomu dot. Normāls latgaļu seperātisms, ko gan gaidījāt no personas ar šādu biogrāfiju? Jāsagaida Šadurska trešā atnākšana, tad varēs runāt par pārmaiņām.

Atbildēt

»

Protams, bezjēdzīgi vemj un ar papīru kuru jau izmantojis pumpainās pakaļas slaucīšanai, tagad berzē muti.

Atbildēt

»

Ir vasaras brīvlaiks, aita.

Atbildēt

Lato savā elementā.:) Bravo!:))

Atbildēt

»

Ilgi viņa nesprēgās,izlidos arī nošī posteņa.

Atbildēt

»

Kad viņu izmeta no Rēzeknes augstskolas?
Vai tad, kad pievienojās Bordāna "bezkompromisa tiesiskuma" sludinātājiem, viņa bija bezdarbniece?
Tagad viņa izceļas ne tikai ar iedomību, bet ar bezkaunību, jo jau pirms iespējamo nelikumību konstatēšanas viņa publiski vajā LU un tās rektoru.

Atbildēt

Katrs partijnieks ir deģenerāts.

Atbildēt

»

Likumā dotais definējums nav tiesību norma. Definīcija der tikai konkrēta likuma ietvaros un tikai uz šī likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos. Eiropā žurnālistu definēšana cilvēktiesību noskaidrošanai nav gluži aktuāla, savukārt amerikas reģionā izveidots cilvēktiesību standarts, ko atzīst arī citviet. Žurnālisms ir profesija, bet cilvēks, kas nodarbojas ar žurnālismu, ir persona, kas meklē, apstrādā un izplata informāciju. Reģistrēšana, licencēšana vai citāda veida ierobežojumi, kas liedz nodarboties ar profesiju, ir cilvēktiesību pārkāpums. Uzsvērts, ks profesiju starpā tas ir absolūts izņēmums, ka nodarbe pati par sevi nosaka profesiju. Valsts Prezidentam par šo būtu bijis jāuzklausa paskaidrojumi, bet ministru prezidentam jālūdz atstāt amats. Bet nezin kāpēc ministre pārkāpj administratīvo procesu, pirms sniegti paskaidrojumi skrien pa pasauli, izplatot savu taisnību, ko pamato divi šaubīgas kvalifikācijas juristi. Tas, ja Valsts prezidents par to ar sūdainu mietu nedzen ārā, bet ministru prezidents velk laiku, norāda, ka nav nekādas pietātes pret likumu. Iedomājieties, kas būs ar jūsu bērnu sūdzību par centralizēto eksāmenu, ja Lapsas kungu un LU Satversmes sapulces vismaz 150 profesorus sūta "mācīties".

Atbildēt

Šuplinskas kundze jau Rēzeknē izcēlās ar lielu iedomību. Viņas izmešana no Rēzeknes Augstskolas bija likumsakarīga .

Atbildēt

Jăpiebilst- ministres galms ir stulbs, jo nesaprot, ka politiķiem ar żurnălistiem spĕkoties ir bezcerigi. To neapjedz ari Şuplinska. Te nav Dagda vai Rezekne, kur viņa bija pieradusi visus komandēt.

Atbildēt

Şķiet, ka Šuplinska IZM savākusi tikpat aprobeźotus darbiniekus kă pati.Galvenais- bezkompromisa revolucionărā părliecība.

Atbildēt

»

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem

23. pants. Žurnālists

Par žurnālistu šajā likumā tiek uzskatīta persona, kura vāc, apkopo, rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu informācijas līdzekļa uzdevumā, kā arī žurnālistu apvienību biedrs.

Atbildēt

»

kaimiņam ir zirga pase!:D

Atbildēt

»

Redzu ka cilvēks ir piešāvis roku rakstīt “ atbildes”, šajā gadījumā vārda labākajā nozīmē. Pietrūkst tikai skaidrojuma vai ir likums, kas skaidro terminu “ žurnālists”? Sorry neesmu jurists tāpēc prasu jo negribās googlēt

Atbildēt

īsti bija jandāliņš? Vai par to, ka ministre uzbrauca vienam no trekni barotiem rektoriem?

Atbildēt

Когда и где вы родились?

https://www.youtube.com/watch?v burr7BIk9QI

muļķu zeme rullē...

Atbildēt

Par diplomdarba tēmu „Pedagoga radošuma saistība ar vidusskolēnu mācību sasniegumiem” manus smieklus pat Pēteris tur "augšā" sadzirdēja! Cik gan zemu ir kritusi latviešu brīvvalsts izglītība! Tāda attīstības līmeņa reprezentantus pat kauns būtu iznīcināt kā nevērtīgus mīkstmiešus.

Atbildēt

viss - atmetu dzeršanu, izrādās- tā ministre ir no citas partijas, kura pirmsvēlēšanu laikā vēl skaļāk pret komuņagām klaigāja, par atklātíbu deklarēja. Atvainojos Kaimiņam par uzbraucienu. Rít atmetíšu dzeršanu, godvārds, jo šovakar tie nopirktie aliņi jāizdzer, nemetís’tač’ārā!

Atbildēt

»

Šuplinska ir JKP, bet Kamiņš - KPV.LV. Man arī reizēm grūti atšķirt šo divu partiju personāliju. Populisms, kas ļāva tikt Saeimā, abiem bija tik milzīgs, ka vēlētājs šobrīd jūtas kā Ikars, kas, pietuvojoties solījumu saulītei, spiests krist.

Atbildēt

Paprasiet savam bijušajam amata bràlim- no Suņu búdas ( tas taču arí bija mēdijs, tatad- vadïtàjs it kà žurnàlists), kā tas nākas, ka šamā partijas biedre, kuru paši ielikuši par ministru,
pēkšņi izrādijusies vēl lielāka komjauniete nekā pašu pirms vēlēšanām gānítie Zalzemnieku bijušie komunisti un ar komjaunietes pārliecību, ka partija nekļúdās, izvēlas- ar ko runāt, ar ko nē. Vai Kaimińš, kā bijušais žurnālists, atbalsta savas biedrenes darbíbas. Vai Kaimiņam ir Žurnalistu savieníbas apliecíba?

Atbildēt

Informācijas atklātības likuma 14. panta pirmās daļas 1.prim punkts paredz, ka 10 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informāciju pieprasa sniegt tikai elektroniskā veidā un tam nav nepieciešama papildu apstrāde. Minētā tiesību norma pieņemta pirms elektroniskais paraksts kļuva ikdienas parādība un e-pasti arī nopietnām personām varēja saukties zakitis, baiba35 vai līdzīgi. Vispārpieiejamās informācijas sniegšanai iestādei nav nepieciešamas ziņas par personas identitāti, jo par to tālāk izplatīšanu persona nav atbildīga, izņemot gadījumu, ja informācijas sniegšana ir maksas pakalpojums atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumiem Nr.940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem", kas gan ir morāli novecojuši, gan no sākta brīža bijuši pretēji likuma jēgai un konstitucionālām un cilvēktiesību normām. Tomēr arī maksas pakalpojuma sakarā iestādei nav jāzina, vai maksātājs un informācijas pieprasītājs ir viena un tā pati persona. Vienīgais gadījumas, kas atbilstoši minētajiem Ministru kabineta noteikumiem paredz iestādes tiesības pieprasīt informāciju par identitāti, ir tad, ja persona atsaucas uz noteikumu 5. un 6. punktu. 5. punktā predzēta atbrīvošana no maksas: "5.1. ja informāciju pieprasa: 5.1.1. invalīdi; 5.1.2. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki; 5.1.3. pensionāri, kuriem pensijas apmērs nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu; 5.1.4. par trūcīgām atzītas privātpersonas; 5.2. ja pieprasītā informācija nepieciešama bērna tiesību un interešu aizsardzībai; 5.3. ja dokuments privātpersonai ir zudis nelaimes gadījumā vai prettiesiskas rīcības dēļ." 6. punktā paredzēts pienākums samazināt maksu "par 50 procentiem, ja informāciju pieprasa: 6.1. represētās personas; 6.2. aizbildņi un aizgādņi." Noteikumu 7. punkts paredz pienākumu iesniegt "attiecīgu statusu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrāda oriģinālu)". Personas identitātes minēšana likumā paredzēta tikai tāpēc, lai varētu nodrošināt tiesību aizsardzību valsts prettiesiskas rīcības gadījumā, proti, ja persona nav identificējusies, tad zaudē iespēju apstrīdēt un/vai pārsūdzēt iestādes rīcību informācijas pieprasījuma sakarā. Līdz ar to zakitim, baibai35 un tml. jāsniedz atbilde, jo kādam gan atšķirība, kas saņem vispārpieejamu informāciju. Starp citu - žurnālista tiesības saņemt informāciju bez samaksas visos gadījumos nav paredzētsa. Atkāpjoties vēl nedaudz no tematikas, gribu padalīties, ka visvairāk mani saista 2. pielikuma 2.3. apakšpunkts "ieraksts matricā, 1 matrica, bez PVN 1,21 eiro, PVN 0,25, ar PVN 1,46" un 2.4. apakšpunkts "skenēšana, 1 lappuse, ar PVN 0,24 eiro, PVN 0,05, ar PVN 0,29". Jājautā, vai arī informācijas sniegšanā ir iespējams "PVN karuselis"? Matrica - lasi - CD. MK paredzējis apzeltīšanu pie reizes? Un skenēšana, kas norit lielākoties, ieliekot dokumentus un pēc tam izņemot no aparāta, kas gan skenē, gan arī kopē, ir tas, kas maksā 0,29 santīmi? MK paredzējis tukša gaisa zeltīšanu vai varbūt samaksu skenerim par katru noskenēto lapu?

Atgriežoties pie mūsu auniem...

Lai arī žurnālistiem MK nav paredzējis saņemt informāciju bez maksas visos gadījumos un arī Informācijas atklātības likums klusē par to, ka žurnālistiem būtu privilēģijas informācijas saņemšanā, tomēr atgādināšu, ka joprojām eksistē vēl LPSR Augstākās Padomes pieņemts ar Saeimas grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodekss, kur gan plāno atcelt, visos likumos sabāžot atbildību par attiecīgo likumu pārkāpumiem (un nelikumu vien), kur ir dažas normas, kuras būtu, iespējams, izglītības un zinātnes ministrijas birojam jāzina. 201.9. pants paredz: "Par tādu apstākļu radīšanu, kas žurnālistam traucē vai pilnīgi atņem iespēju veikt likumā paredzētos žurnālista pienākumus, - uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro." Protams, ir arī daudz konkrētāks sastāvs 201.3 panta pirmajā daļā: "Valsts vai sabiedrisko organizāciju amatpersonām, kas atteikušās sniegt informāciju presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem, ja šī informācija ar likumu nav atzīta par nepublicējamu, - uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro." Un vēl konkrētāks 201.3. panta otrajā daļā: "Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz trīssimt piecdesmit euro." Tas vien, ka minētās normas eksistē, norāda, ka žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļiem vispār Latvijas Republikā ir noteikta svarīga loma vārda brīvības īstenošanā, kas ir ne tikai Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā (un ne tikai) ietvertā pamattiesība, bet arī pieder pie cilvēktiesību esences, kas nodrošināma neatkarīgi no konkrētas valsts ieskatiem. Žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļiem starptautiskās cilvēktiesību normas atvēl svarīgu lomu tiesību aizsardzībā. Tieši tāpēc Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz administratīvo atbildību par pārkāpumiem attiecībā uz žurnālistiem un plašsaziiņas līdzekļiem, nevis attiecībā uz jebkuru personu. Tomēr atbildība pati par sevi būtu uzskatām par nepilnīgu žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu tiesību aizsardzību. Informācijas atklātības likumā ir noteikti maksimālie termiņi, nevis minālie. Valsts pārvaldes iestādei, vērtējot žurnālista, plašsaziņas līdzekļa pārstāvja informācijas pieprasījumu, jārēķinās, ka informācija sniedzama nekavējoties. Turklāt atšķirībā no privātpersonas valsts pārvaldes iestādei, ievērojot Administratīvā procesa likuma 53. panta pirmo daļu, kas paredz informācijas sniegšanu sadarbības starp iestādēm ietvaros administratīvajā procesā, informācija, kas tai nepieciešama administratīvajā procesā un kas ir pieejama citā valsts pārvaldes iestādē, ir jāpieprasa pašai. Šī norma atspoguļo valsts pārvaldes principu, ka valsts pārvaldes iestāde nevar pieprasīt informāciju, kas ir tās rīcībā. Tātad par reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem būtu jāzina katrai valsts pārvaldes iestādei, bet gadījumā, ja ir šaubas par žurnālistu un to, vai viņa rakstveida informācijas pieprasījums saistīts ar konkrēto plašsaziņas līdzekli, pietiktu ieskatīties reģistrētā plašsaziņas līdzekļa mājaslapā.

Izglītības un zinātnes ministrija ir informēta par žurnālistu Lato Lapsu, jo jau iepriekš ir sniegusi informāciju, piemēram, sniegts ierobežotas pieejamības informācijas saraksts, kad tādu sarakstu pirmoreiz paredzēja likums un žurnālistam radās interese par likuma izpildi. Spriežot pēc Elitas Veidemanes raksta "Klibā aita un gaudu vēstule" (https://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/287121-kliba-aita-un-gaudu-vestule.htm), par Pietiek.com informēts ir gan izglītības un zinātnes ministres birojs, tātad arī palīdze, gan arī ministrija kopumā, jo beigās saziņa bija ar ministrijas personālu. Tas nozīmē, ka žurnālista apliecības pieprasīšana ir bijusi apzināta žurnālistu pienākumu kavēšana, tāpat arī informācijas nesniegšana nekavējoties bijusi apzināta. Elita Veidemane gan neko neuzrakstīja par to, ka viņai arī prasīta žurnālista apliecība, bet varbūt bija pārāk zolīda, atspoguļojot to, kas norit ministrijā. Vai administratīvā atbildība būtu jāprasa palīdzei vai ministrei - tas, lūk, ir jautājums!

Ministres palīdzes atrunas par Iesniegumu likumu ir smieklīgas, jo Iesnieguma likums ir nekas cits kā līdz 2007. gada 31. decembrim eksistējošā likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kartība
valsts un pašvaldību institūcijās" jeb, kā to reiz apsauca Arvīds Dravnieks, "Žēlabu likuma" uztonētais variants. Tas, ka tas ir pārtapis par Iesniegumu likumu, jāsaka paldies Ingrīdai Circenei kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja. Tāpat jāsaka paldies Sandrai Sondorei-Kukulei, kas, domājot par to, ka nākotnē būs tiesībsardze, visu darīja tā, lai ne par ko nebūtu jāatbild, un tad jau labāk, lai nav jāatbild arī žēlabām. Un visbeidzot - dāvana studijā - paldies jāsaka arī "saldajam pārītim" no Juridiskā biroja - Pastaram un Plepam. Jautrīte Briede kādreiz piedāvāja par iesniegumiem saukt tikai to, kas būs izskatīts administratīvajā procesā, par to izstrādāja pētījumu un par to pilnīgi nepamatoti saņēma naudu, jo pētījums nebija lietojams. Tad visa valsts pārvalde grozīja likumus nenormālos apmēros un tempos, lai būtu visur, kur vajag, iesniegums. Un tad nāca Circene, Sondore-Kukule, Pastars un Pleps un visu sabojāja, jo tagad iesniegums ir viss un nekas. Tomēr informācijas pieprasījums, lai arī pēc būtības ir iesniegums atbilstoši administratīvā procesa izpratnei, nav skatāms Iesniegumu likuma kārtībā. Informācijas atklātības likumam ir sava kārtība.

Un tad noslēdzot garo, milzīgo pārdomu plūsmu, kas ir līdzeklis pret vēlmi kārtīgi izlamāties... Žurnālista komunikācija ar valsts pārvaldes iestādi ir īpaša komunikācijas forma. Tieši tāpēc Aivja Freidenfelda ideju iespaidā visas ministrijas sagatavo preses relīzes par iecerētajiem un pieņemtajiem normatīvajiem aktiem. Tieši tāpēc saziņai ar presi jābūt štata vietas, nevis nav jābūt. Tieši tāpēc ir arī elektroniskai saziņai (lasi - ātrākai) domāti e-pasti. Atteikšanās komunicēt ar presi ir būtisks Satversmes preambulā nostiprinātā valsts pārvaldes pienākuma - savu rīcību balstīt cilvēka cieņā un brīvībā, atzīt un aizsargāt cilvēka pamattiesības - pārkāpums. Un cilvēka pamattiesības ir vārda brīvība. Tas tā kā būtu jāzina arī personai, kas ir ieguvusi obligāto izglītību.

Atbildēt

Māte gūgle vēstī, ka 2012 Austras Daces Balodes bakalaura darbs pedagoģijā ir izstrādāts Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļā. Bakalaura darbs „Pedagoga radošuma saistība ar vidusskolēnu mācību sasniegumiem”. 2014 pat iegūts maģistrs pedagoģijas zinātnē.
Startējusi vēlēšanās no JKP, līdz ar to CVK vēstī:Darba vieta Amats Nodarbošanās / Status
Rīgas centra daiļamatniecības pamatskola Pagarinātās dienas grupas skolotāja.
Cilvēks bija radošs pedagogs, tagad ir radošs ministra palīgs radošā valstī. Nu kāpēc ne?!

Atbildēt

Šie partijnieku deģenerāti ir aizmirsuši ka viņiem jāpārstāv visu nodokļu maksātāju intereses,un viņiem maksā nodokļu maksātāji.

Atbildēt

Vai izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas palīdze ir bez vārda un bez uzvārda?

Atbildēt

Kāda minmnistre- tāda palīdze.... ko teikt. Neizdevās kārtīgu skolu beigt.. kaut ko kaut kā īpašajam "reģionālajam darba tirgums" Bet nevajag izsamist- Kivičs ir atgriezies Latvijā un nāks ministri glābt no kārrtējās pļeckas

Atbildēt

»

"Lai atjaunotu datu bāzi un pagarinātu LŽS biedra karti (preses karti) ir nepieciešams


1. Ieskaitīt LŽS kontā 20 Ls (vai iemaksāt skaidru naudu LŽS kontā jebkurā SEB Latvijas Unibankas nodaļā)

Saņēmējs
Latvijas Žurnālistu savienība (arodbiedrība)
(reģ. Nr. 40008044395)
SEB Latvijas Unibankā
konta nr. LV15UNLA0002100700532"

Atbildēt

»

Ieskatieties "Žurnālistu asociācijas" mājaslapā - tur joprojām maksā ar latiem Unibankas kontā. :)

Atbildēt

Atkal sūta d.... mācīties?

Atbildēt

"ieskaitīt LŽS kontā 20 Ls (vai iemaksāt skaidru naudu LŽS kontā jebkurā SEB Latvijas Unibankas nodaļā)".

LATI????? UNIBANKA???? Kurā gadsimtā tu dzīvo????

Atbildēt

Pajautājiet arī to, vai tiešām IŠ savu mazo meitu atstāj nedēlas bērnudārzā laukos, lai taisītu karjeru Rīgā. Vai tas ir labi bērna attīstībai?

Atbildēt